Saprotiet, tas ir dīvains stāvoklis – blakus cilvēkam ir slikti, bet arī bez viņa nav iespējams. Es raudāju naktīs, kad vēlu pārnācu no darba mājās. Redzēju sms, kuras viņš slēpa no manis, apzinoties, ka tālāk tā nevar dzīvot, tomēr negāju prom.
Es viņu pat žēloju domādama, ka viņš būs bez manis, un kurš pagatavos viņam garšīgas vakariņas. Es viņu žēloju, kad viņam bija nepatikšanas darbā, bet viņš mani nepažēloja ne reizi.
Pamazām es sāku domāt par šķiršanos. Dzīve kļuva nepanesama, bet es negāju prom. Gaidīju. Cerēju, ka... ja nu viņš mainīsies...
Brīžiem es raudāju viņa klātbūtnē, vainoju viņu par pretīgu attieksmi attiecībā pret mani, bet viņš to uztvēra ar apbrīnojamu vienaldzību un pavisam negribēja mani saprast.
Ceturtajā gadā es sāku saprast,ka kaut kas nav kārtībā un viena dvēseliska vakara saruna palīdzēja man uzzināt visu patiesību un salikt visus punktus uz i.
“Jā, man ir mīļākā,” viņš teica. Ja gribi dzīvot kopā ar mani, pieņem viņas eksistenci.
Un, ziniet, es viņam piedevu. Proti, ne gluži piedevu, bet viņš varēja izdarīt to, ko pats ir uzskatījis par normālu – jo daudziem vīriešiem ir mīļākās.
Un arvien biežāk viņš sāka iet pie viņas un palikt pa tur nakti. Manas asaras bija tikai sīkas nepatikšanas salīdzinājumā ar to, ko patiešām jutu tajā momentā.
Dodot apziņu, ka viņš man ir svarīgs, mans vīrs izturējās pret mani vēl ļaunāk. Viņš redzēja, ka es nekur neaiziešu un manai labajai attieksmei pret viņu nav robežu un tā būs vienmēr.
Es viņam esmu vairākkārt teikusi un atkārtojusi, ka es viņu mīlu, bet viņš tikai kārtējo reizi paraustīja plecus kā tāds auna piere.
Kā aiziet uz šķiršanos no vīra, kuru es mīlēju? Es domāju, ka mīlēju, bet vai tā ir mīlestība? Kas vispār šajā gadījumā ir mīlestība?
Liktenis mani reiz noveda pie labas draudzenes, pēc kā dīvainā kārtā mēs sadraudzējāmies ar viņu un atradām kopīgas tēmas un sarunas. Pamazām es viņai izstāstīju, kas ar mani notiek. Un mana jaunā draudzene atvēra man acis, un es paskatījos uz šo situāciju no pavisam citādāka leņķa.
Paskaties, dārgā, viņš Tevi izmanto. Viņš Tevi nemīl. Zini, ir tāds teiciens “Bez gondona labāk”??? Tas ir Tavs stāsts. Ja Tu gribi būt laimīga un brīva - ej no viņa prom pēc iespējas ātrāk.
Es mēģināju viņai paskaidrot, ka nespēju.
''Es vairs nevaru. Pisies prom no mana acu diapazona. Vienkārši ej prom un savāc savas jobanās mantas.''
Viņš paraustīja savus plecus, kaut ko tur nomurminādams, kā tāds apdirsenis un aizgāja prom. Viņš vienkārši aizgāja, atstājot atslēgas uz galda, bet savas smadzenes acīmredzot atvilknē. Viņam bija vienalga vai arī uz to brīdi viņš bija piedzēries. Tam vairs nebija nekādas nozīmes.
Nākamajā dienā es iesniedzu šķiršanos.
Un tieši tas bija mirklis, kad es sajutu brīvību un nopūtos. Tas bija kā akmens no sirds. Atvieglojums un dzīvība.
Pēc pāris mēnešiem es sāku dzīvot pavisam savādāku dzīvi. Nokrāsoju matus. Atjaunoju stilu un drēbes. Iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Parādījās arī jauns vīrietis, kurš mani ciena un mīl pa īstam. Drīzumā plānojam bērnu.
Es tikai tagad aizdomājos, cik patiesībā viens cilvēks spēj mainīt Tavu dzīvi un skatījumu uz pasauli, dodot Tev jaunas emocijas un pats galvenais likt Tev justies kā mīlētai un laimīgai sievietei, un ticēt, ka var satikt savu īsto un vienīgo vīrieti.
Vai ziniet, ko es gribu jums pateikt? Ejiet prom. Ejiet prom bez liekas domāšanas, ja jūs nomāc, pazemo, nenovērtē, un ja jūsu starpā nevalda cieņa un mīlestība. Ejiet prom bez nožēlas. Tikai tad jūs spēsiet sastapt īstu laimi.
Ierakstīt komentāru