Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro.
Minētie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai.
Tāpat noteikumi paredz, ka personai atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu.
Tāpat noteikumi paredz, ka personai aizliegts nodarboties ar prostitūciju, ja minētā dzīvojamā telpa atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, tajā atrodas nepilngadīgais un pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo šajā telpā vai konkrētajā mājā.
Personām aizliegts apvienoties grupās, lai piedāvātu un sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu. Tāpat noteikumi paredz, ka izklaides un atpūtas iestāžu vadītāji nodrošina, lai šajās iestādēs netiktu piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi.
Seksuālos pakalpojumus arī aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, izņemot erotiska rakstura izdevumus, kā arī izmantojot citu personu starpniecību.
1. jūlijā Latvijā stāsies spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, līdz ar to Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.
Jaunais likums paredz, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.
Attiecībā uz prostitūciju šāds likums tā arī nav ieviests.
Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Signe Bole aģentūrai LETA skaidroja, ka IeM vairākus gadus gatavoja Prostitūcijas ierobežošanas likumprojektu, kurā cita starpā būtu atrunātas sankcijas par nelikumīgu seksuālo pakalpojumu sniegšanu.
Likumprojektā tika iesaistītas dažādas institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kurām bija dažādi iebildumi. IeM sagatavotā likumprojekta gala versija valdības darba kārtībā nokļuva šogad februārī.
Savukārt 25.februārī, nespējot vienoties virknē jautājumu, piemēram, par to, kura persona būtu sodāma – prostitūcijas pakalpojumu sniedzējs vai šī pakalpojuma saņēmējs, paredzēt vai neparedzēt uzvedības korekcijas programmu prostitūcijas pakalpojumu ņēmējam – ministri tomēr lēma vēl nevirzīt Prostitūcijas ierobežošanas likuma izskatīšanu Saeimā.
Ņemot vērā koalīcijas partneru nevienprātību un tuvojoties 1. jūlijam IeM meklēja alternatīvas, lai par nelikumīgu seksuālo pakalpojumu sniegšanu atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem valstī pastāvētu Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētās sankcijas par nelikumīgu seksuālo pakalpojumu sniegšanu, norādīja Bole.
Ministrija sankcijas kā pagaidu noregulējumu iekļāva Sabiedriskās kārtības un drošības likumā un savu ierosinājumu nodeva Saeimas Juridiskajai komisijai, taču Saeimā atbalsts netika gūts.
Izveidojusies situācija šo pirmdien apspriesta valdību veidojošās koalīcijas sanāksmē.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) līdz 13. jūlijam uzdevis koalīcijas partneriem iesniegt savus priekšlikumus Prostitūcijas ierobežošanas likumprojektam, skaidroja Bole.
IeM uzskata, ka tās sākotnēji iesniegtā Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta versija bija zelta vidusceļš, taču acīmredzot politiķu atšķirīgo uzskatu dēļ likumu tuvākajā laikā neizdosies pieņemt.
“Ja koalīcijas partneri vēl paspēs vienoties par likumprojekta gala versiju un valdībā šo likumprojektu vēl var šovasar izskatīt, tad diemžēl Saeima jau tuvākajā laikā dosies vasaras brīvdienās,” norādīja Bole.
Lai arī situācija ir “tāda, kāda ir” Bole vērsa uzmanību, ka prostitūcijas joma kopējā likumpārkāpumu kontekstā nav tik aktuāla.
Ņemot vērā minēto, diezin vai veidosies situācija, ka no 1.jūlija personas masveidā nodarbosies ar prostitūciju un cilvēki vairāk pievērsīsies šī rūpala organizēšanai, viņa teica.
Bole arī atsaucās uz policijas sodīto personu skaitu par pārkāpumiem šajā jomā, proti, 2018.gadā 53 gadījumos personas sauktas pie administratīvās atbildības, savukārt pērn sodītas 67 fiziskas personas un viena juridiska persona.
Tāpat IeM parlamentārā sekretāre atgādināja, ka, neskatoties uz administratīvā regulējuma trūkumu, joprojām ir spēkā kriminālatbildība, kas paredz sodus par sutenerismu, proti, par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju.
Tāpat atbildība paredzēta par personas iesaistīšanu prostitūcijā, nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošanu un par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai uz ārvalsti.
Latvijā prostitūtas pārsvarā koncentrējas Rīgā. Rīgas pašvaldības policijas (RPP) preses pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA skaidroja, ka galvaspilsētā prostitūcijas ierobežošanas noteikumi pārsvarā netiek ievēroti uz ielas.
Pārsvarā ar prostitūciju nodarbojas sievietes, bet ir konstatēti arī atsevišķi vīrieši.
Lai gan no 1.jūlija nepastāvēs mehānisma, kā piemērot sodu par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpumiem, paši ierobežojumi joprojām būs spēkā.
Policija turpinās uzraudzīt vietas, kur iepriekš novēroti šāda veida pārkāpumi, lai apzinātu sekas likuma neesamībai. Tāpat policija meklēs risinājumus, lai pēc iespējas efektīvāk varētu uzraudzīt kārtību pilsētā, skaidroja Sadovskis.
“Tomēr jāatzīst, ka ierobežojumu kontrole, ja likumā nav sankcijas, ir kā mēģināt noskriet maratonu sasietām kājām. Tādēļ Prostitūcijas ierobežošanas likums jāpieņem pēc iespējas drīzāk,” uzsvēra Sadovskis.
Jau ziņots, ka valdībā iepriekš IeM iesniegtais Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekts paredzēja, ka personas, kura jaunāka par 25 gadiem, prostitūcijas izmantošana ir aizliegta un arī šāda vecuma personai ir aizliegts nodarboties ar prostitūciju.
Likumprojekts paredzēja, ka cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošana ir aizliegta.
Likumprojekts arī paredzēja, ka personām, kuras nodarbojas vai ir nodarbojušās ar prostitūciju, par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, lai veicinātu to iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, vienlaikus panākot personas atteikšanos no nodarbošanās ar prostitūciju.
Paredzēts, ka sociālās rehabilitācijas veidu, apjomu, saturu, pakalpojumu saņemšanas nosacījumus, piešķiršanas kārtību un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam noteiks Ministru kabinets.
Attiecībā uz seksa pircējiem, likumprojekts paredzēja, ka tiem būs pienākums apmeklēt uzvedības korekcijas programmu. Arī šajā gadījumā uzvedības korekcijas programmas saturu, apjomu, saņemšanas un izpildes kārtību noteiks Ministru kabinets.
Attiecībā uz administratīvo atbildību likumprojekts paredzēja, ka par nodarbošanos ar prostitūciju līdz 25 gadu vecumam piemērotu brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.
Par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā un pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā IeM rosināja piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.
Šāds sods bija paredzēts arī par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas ārpus atļautajām vietām.
Par prostitūcijas piedāvāšanas un reklamēšanas ierobežojumu neievērošanu – fiziskām un juridiskām personām IeM rosināja piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 700 eiro.
Par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, tika rosināts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 150 līdz 1000 eiro.
Par personas no 18 gadu līdz 25 gadu vecumam prostitūcijas izmantošanu likumprojekts paredzēja naudas sodu no 200 līdz 1000 eiro.
Par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas vietā, kurā atrodas bērns likumprojekts paredzēja piemērot naudas sodu no 200 līdz 1250 eiro.
Par apvienošanos grupā, lai nodarbotos ar prostitūciju IeM rosināja piemērot naudas sodu no 250 līdz 1000 eiro.
Seksa pircējiem, kas neapmeklēs uzvedības korekcijas programmas, likumprojekts paredzēja naudas sodu no 250 līdz 1000 eiro.
Par prostitūcijas veicināšanu vai nodrošināšanu, kas izpaužas pasūtījumu prostitūcijas izmantošanai pieņemšanā, vai fiziskās drošības nodrošināšanā vai personu nogādāšanā likumprojekts paredzēja naudas sodu no 250 līdz 1000 eiro.
Likumprojekts arī paredzēja naudas sodus uzņēmējiem, kuru komercdarbības veikšanas vietās notiek prostitūcija.
Ierakstīt komentāru