Salauzāt trauslu lietu kafejnīcā vai veikalā: kādā gadījumā ir jāmaksā (info)

Nepatīkams starpgadījums ar klientu var notikt gan veikalā, gan kafejnīcā, kad pēkšņi tiek salauzta tase, glāze vai kāds trauks, vai arī no plaukta nokrīt kāda trausla prece. Šādā gadījumā uz galvas uzkrīt ne tikai apsūdzības par neveiklību, bet arī par zaudējumu atlīdzināšanu. Kas tad patiesībā var draudēt klientam, kurš patiesībā nav īsti vainīgs pie padarītā. 

 Ilustratīvs attēls

Dēls jau sen bija lūdzis nopirkt rotaļlietu - sarkano automašīnu “mustangs” savā kolekcijā, un mamma, saņemot algu, devās ar zēnu uz lielo tirdzniecības centru. Pa ceļam uz rotaļlietu veikalu gāja pa stāviem – mammai arī gribējās kaut ko pieskatīt, bet dēls jau envarēja sagaidīt ilgi solīto dāvanu.

Kad viņi iegāja veikalā bērnu rotaļlietu nodaļā, zēns metās pie plaukta ar mašīnām un nejauši aizķēra lielu robotu - transformētāju, kas stāvēja pie ieejas. Tas sabruka, un kaut kāda daļa no tā nobruka.

Šajā momentā uz mani uzmetās pārdevēji. Izsauca apsargu, prasīja naudu. Un šis robots briesmonis maksāja ne mazāk par 75 eiro, stāsta sieviete. Es nekad mūžā nebūtu nopirkusi tādu rotaļlietu.

Viņa atvainojās un gribēja samaksāt par mašīnu un aiziet, bet apsargs aizšķērsoja ceļu. Tad mamma aizgāja uz viltību un teica, ka dosies pie bankomāta, noņems naudu no kartes un atnesīs. Apsargs piekrita, bet ar nosacījumu, ka dēls paliks pie viņa līdz viņas ierašanās.

Es biju sašutusi. Un bērns pārbijās. Tad es piezvanīju kādam paziņam, lai man iedod kādu pazīstamu advokātu. Labi, pēc stundas saņēmām saprātīgu konsultāciju, un mēs ar dēlu aizgājām. Starp citu, kad mēs aizgājām, apsargs savāca robotu un ātri to salaboja līdz pirmatnējam stāvoklim. Bet cik nervu ir iztērēts, un bērns naktī raudāja...


Kā zilonis trauku veikalā
 

Ne velti tautā pastāv šāda paruna: neveikls cilvēks var radīt daudz bēdu šaurā telpā ar trauslām precēm. Lūk, viena no mūsu lasītājām, trauku un stikla veikalā aizķēra vāzi no veikala plaukta. Veikals nebija no lētākajiem: vāze maksāja 38 eiro.

Ņemiet nost savas somas no pleca, kad ieejat veikalā, kur kaut kas var saplīst un salūzt, lasītāja dalās pieredzē. Es meklēju oriģinālu tasi draudzenes dāvanai un aplūkoju citas preces. Kad noliku tasīti uz plaukta un pagriezos, lai dotos tālāk, soma bija pagriezta uz plaukta pusi tieši pretī vāzei. Viņa nokrita ar mežonīgu šķindu, it kā viss plaukts būtu sabrucis.

Pienāca pārdevēja, izsauca pārzini. Viņi sastādīja aktu un nekavējoties izrakstīja kvīti uz 31 eiro. Sieviete pastāstīja, ka viņai esot bijis ļoti neērti par savu neveiklību. Viņa atvainojās un samaksāja, kā to bija prasījusi veikalā. Ienāca apkopēja un izslaucīja šķembas. Lai gan, kā vēlāk teica sievietes draudzene, šķembas bija jāatdod pircējai, jo par visu tika samaksāts un tas ir juridiski pareizi.

Bet cik gan daudz gadījumu, kad klients kafejnīcā sadauza traukus, tasīti, glāzīti. Veikalos bieži vien cilvēki salauž elektroierīces, uzliek traipus drēbēm, vai mērot apavus tos uzplēš. 



Un cik daudz sadauzīto stikla burku ar gurķiem un kečupiem un pudelēm ar sulām, alkoholu. Un par to ir jāmaksā pircējam? Pat ja tie ir nepatīkami gadījumi un neveiklība no neveiklu klientu puses?


Pastāvat par savām tiesībām!

Pieņemsim, ka noticis nepatīkams, bet ne pats briesmīgākais gadījums. Klients sabojāja preci – kaut ko nejauši. Vispopulārākā problēma ir nejauši sadauzīt kaut ko, apskatot preci, kas atrodas uz plaukta, piekarināta pie griestiem un tā tālāk. Lūk, ko iesaka jurists Aleksandrs Voronovs:

Ja jūs esiet sabojājuši preci veikalā nejauši nevis savas vainas dēļ, bet tirdzniecības darbinieki pieprasa no jums atlīdzināt zaudējumus, tad iesaku to darīt sekojošo:

1. Uzrakstiet iesniegumu un detalizēti aprakstiet, kas notika, kāda iemesla dēļ tika sabojāta prece. Daudzos gadījumos šis nepatīkamais incidents ar to arī beidzas. Pircējs aiziet, bet veikals noraksta preci.

2. Ja jūs aiztur fiziski (kas ir pieļaujams, ja, pēc pārdevēja vai apsarga domām, klients ir nodarījis kaitējumu veikalam), var izsaukt policiju un ziņot, ka jūs nepamatoti aiztur veikalā, pielietojot fizisko spēku.

3. Ja veikala darbinieks vai administrators turpina prasīt zaudējumu atlīdzību, tad var teikt, ka jūs piekrītat atrisināt jautājumu – tiesas ceļā. Pacentieties pierakstīt vismaz divus lieciniekus, kuri apliecinās, ka jūs neuzvedāties veikalā nedaekvāti, bet rīkojaties korekti. Varbūt viņiem tas būs jāapstiprina tiesā.

Maksimāli fiksēt situāciju (foto, aprakstu): plauktus ar izvietotu preci, eju platumu starp plauktiem utt.

Bet parasti tirdzniecības punkta administrācija neiet tālāk, baidīdamās no iespējamām pārbaudēm, kuras ir neizbēgamas iztiesāšanas laikā. Tāpēc, pēc tam, kad jūs ierosināsiet tiesu, visticamāk, jūs nelabprāt, bet atlaidīs.

4. Saglabājiet mieru, neļaujiet veikala pārdevējiem vai apsargam manipulēt ar jums. Viņu darbs ir gūt peļņu pat šādā situācijā, tāpēc viņi var uzstājīgi prasīt kompensāciju par salauztu preci.

Klientam nav jāmaksā par preci uz vietas. Zaudējumu atlīdzināšana par bojāto preci pieļaujama tikai tiesas ceļā.

Diez vai kāda tirdzniecības iestāde gribēs tiesāties par nenozīmīgu kaitējumu un atklāt komercnoslēpumu – informēt tieslietu institūcijas, kādu fantastisku peļņu gūst uzņēmējs ar ''dārgajām'' vāzēm, kuru faktiskā cena, piemēram, ir ne vairāk kā 1 dolārs vai arī mazāk un patiesībā tās ir nopirktas ķīniešu vai Pakistānas noliktavā.

Klientam vienmēr ir taisnība

Lai gan likums nenorāda konkrēti, vai pircējam šādos gadījumos ir jāmaksā, tiesa – pircēja pusē. Civilajā likumā, īpaši, teikts, ka par neuzmanības dēļ nodarītajiem zaudējumiem sods nedraud.

Ja pircējs uzskata, ka viņš nav vainīgs, un runa nav par vandālismu (proti, par preces tīšu bojāšanu), veikals var sastādīt aktu vai vērsties tiesā attiecībā uz konkrēto pircēju, - precizē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. - Pieprasīt zaudējumus var tikai ar tiesas spriedumu...

Zaudējumu atlīdzība nav tas pats, kas preces pārdošana. Ja esat nolēmuši samaksāt par sabojātu preci, tad tas nav jādara vērtības pilnajā apmērā, kas norādīts uz cenu zīmes. Zaudējumu kompensācijas gadījumā PVN nepiemēro (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 933 Likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' normu piemērošanas kārtībā.

Tātad veikals nav tiesīgs pieprasīt no jums savu uzcenojumu, kas parasti ir 10 –30%. Bet, ja prece ir iepirkta vairumā un ar atlaidi, tad tā cena var būt vēl par 5 –10% zemāka, – turpina jurists. – Bet, iztiesājot veikalu, veikalam būs rūpīgi jāatšifrē, no kā detalizēti sastāv summa, ko tie prasa no neveikla pircēja...

Starp citu, veikali parasti apdrošina savu preci, un to zaudējumu faktiski nejūt, toties “pārdos” preci uzticamam pircējam, kurš nejauši sabojājis lietu.

Jā, neviens nenoņem atbildību arī no veikala īpašnieka un no tirdzniecības punkta personāla. Viņu pienākums ir organizēt tirdzniecības vietu un nodrošināt preču maksimālo saglabāšanu. Precēm plauktos ir jābūt izvietotām drošā attālumā no malas, bet starp plauktiem jābūt pietiekami platām, lai pircējs varētu mierīgi izskatīt un pieskarties precei.

Starp citu, negodīgie pārdevēji var speciāli ļoti trauslu preci izvietot tā, lai kustoties blakus plauktam, tās nokristu. Tas ir sava veida mārketings, lai arī apšaubāms. Tāpēc pārdevējam vēl jāpierāda, ka pircējs sadauzījis preci ar ļaunu nolūku.

Tāpēc klients var vienkārši aiziet no veikala, neskatoties uz pārdevēja protestiem.