Izklaide VS Izglītojošs Saturs
Kāpēc mēs skatāmies muļķības internetā, nevis izglītojošu saturu?
Vai esi pamanījis, cik viegli ir ieslīdēt stundu garā video cilpā par kaķiem vai bezjēdzīgos mīmos (jokos), bet jūties, ka trūkst motivācijas noskatīties vienu izglītojošu lekciju? Tu neesi viens. Daudzi no mums dod priekšroku vienkāršam un izklaidējošam saturam, un tam ir vairāki iemesli.
1. Cilvēka smadzeņu bioloģija un dopamīns
Mūsu smadzenes ir ieprogrammētas meklēt prieku un izvairīties no diskomforta. Dopamīns – “prieka hormons” – izdalās, kad darām kaut ko, kas mums sagādā labsajūtu. Muļķīgi un jautri video bieži ir īsi un piedāvā momentānu gandarījumu, kamēr izglītojošs saturs prasa ilgāku uzmanības koncentrāšanos un pacietību, kas dopamīnu izdala daudz lēnāk. Tāpēc mūsu smadzenes instinktīvi izlemj par labu "viegli sagremojamam" saturam.
2. Informācijas pārbagātība
Internets ir pārpludināts ar informāciju, un bieži vien mums nav enerģijas vai laika to visu pārstrādāt. Izklaidei paredzētie materiāli bieži ir īsi, krāsaini un vienkārši saprotami. Tikmēr izglītojošam saturam nereti ir garāks formāts, sarežģītāki termini un tas prasa intelektuālu piepūli. Kad ērti lietojamā YouTube vai TikTok lietotne piedāvā “ātras” izklaides iespējas, nav brīnums, ka mēs to pieņemam.
3. Zemais uzmanības līmēnis un algoritmi
Interneta platformas ir izstrādātas tā, lai noturētu mūsu uzmanību. Tās izmanto sarežģītus algoritmus, lai piedāvātu saturu, kas liek skatīties arvien vairāk un ilgāk. Uzmanības noturēšana ir īpaši izaicinājums, jo vidējais cilvēka uzmanības līmēnis arvien mazinās. Ķi algoritmi dod priekšroku sensacionālam, smiekllam, smiekl\u012gam vai provokatīvam saturam, kas pievērš uzmanību uzreiz, salīdzinot ar "sausākām" lekcijām vai dokumentālām filmām.
4. Stress un bēgšana no realitātes
Ikdienas stress bieži liek mums meklēt veidus, kā “atslēgties” no problēmām. Izklaides saturs piedāvā vieglu bēgšanas ceļu no reālās pasaules. Savukārt izglītojoši materiāli var likt mums domāt par smagām tēmām, radīt jaunus jautājumus un pat izraisīt eksistenciālu diskomfortu. Tas ir labs treniņš prātam, taču ne vienmēr saskan ar vēlmi "atpūsties".
5. Sociālais spiediens un populārās tendences
Daudzās sabiedrībās “kāršu” muļķību skatīšanās ir kļuvusi par daļu no ikdienas sarunām un humora. Ja tavi draugi dalās ar smieklīgiem klipiem, bet tu skaties dokumentālo filmu par kvantu fiziku, tu, iespējams, nejutīsies piederīgs. Lai iekļautos sociālajā lokā, daudzi izvēlas skatīties saturu, kas “visiem” patīk.
Vai tas nozīmē, ka izglītojošam saturam nav cerības?
Nebūt ne! Izglītojošs saturs varētu būt tikpat aizraujošs kā izklaide, ja tiek piedāvāts pareizajā formātā. YouTube kanāli, piemēram, Kurzgesagt vai Veritasium, pierāda, ka sarežģītas tēmas var padarīt pieejamas, izmantojot dinamiskas vizualizācijas un aizraujošu stāstu veidošanu. Arī podkāsti un īsie video formāti (“TikTok” un “Reels”) veiksmīgi ļauj izplatīt zinātnes un vēstures tēmas jaunām auditorijām.
Secinājums
Interneta lietotāju paradumi skaidri parāda, ka mēs visi esam cilvēcīgi – mēs meklējam prieku, vieglumu un bēgšanu no stresa. Taču tas nenozīmē, ka izglītojoši materiāli nav svarīgi vai nepieprasīti. Tos vienkārši jāpielāgo laikmeta prasībām un auditorijas vēlmēm. Varbūt, ja nākamreiz vari izvēlēties starp smieklīgu kaļu video un īsu dokumentālo filmu, dod iespēju abiem – tādējādi iegūsi gan izklaidi, gan zināšanas!
Ierakstīt komentāru